41 Reugumejas nosaukums, acīm redzot, ir cēlies no ide *reug(u) ‘sakustos, paceļos kalnup’, jo tagadējā latviešu vārda rūgt pirmējā nozīme bija ‘pacelties augšup’, piem. "līdumā rūgst dūmi", bet ide *ūreuhhi ‘rudzi, rugāji, rogas (vārpas)’, kas it labi saskan ar metālu laikmetā sākto līdumu zemkopību, bet novada centrā (Munameģa apkaime), atgriežoties mājup no medībām vai zvejas, vienmēr bija jārūgst ‘jāpaceļas’ kalnup.
42 Vepris – agrāk ‘meža cūka, meža kuilis’, tagad kastrēts (rūnīts) kuilis, arī nobarota cūka, baroklis.
43 Āmrija – izmiris vidēji liels, bīstams, mājlopus un cilvēkus apdraudošs plēsējs, ko labi apliecina tā nosaukums: am ‘saķēra un aprija’. Izskausts tā mežonības, bīstamības, trofeju, zobu un skaistās ādas dēļ. Amrijas zobu krelles bija mednieka drošsirdības apliecinājums. Esot bijusi līdzīga jenotsunim, bet lielāka. Izsalkusi āmrija uzbrukusi pēkšņi un slepšus. Par āmrijas klātbūtni esot varējuši pārliecināties vienīgi pēc tās sekreta savdabīgās smakas, ko tā esot izdalījusi savā medību laukā
44 Anāķis - nēģis. Nosaukuma pamatā teika par nēģa 9 acīm, kālab prūšu nainoge ‘deviņacainis’, kur nain ‘deviņi’, oge vai oke ‘acs’ no kā krievu oņega. Pēc Ivanova uzskata pamatā esot bijis priekšstats par nēģi, kas gulējis ūdenī kā sieksta, kālab nosaukumā ir vārds akis ‘akmens, sieksta’ (55).
45 Aršīna – sena krievu garuma mēra vienība: 1 aršīna = 28" (collu) = 711,2 mm.
46 Sāžens – sena krievu garuma mēra vienība: 1 sāžens = 2,1336 m.
47 Rudzu maizes rīmu kopienas – izsmejoša parafrāze no krievu vārdiem rož ‘rudzi’ (ģenitīva loc. ržej) un no tā atvasinātā žratj ‘rīt’, ržattj ‘zviegt’, no kā ir radies tik pat izsmejošais Rževas pilsētas un novada nosaukums.
48 Doņeca – Donecas skrausts Austrumeiropas zemā līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Dņepras (Sindas) kreisā krasta Ukrainas dienvidu daļā – ap 370 km gara un ap 50 km plata, rieteņa un austreņa virzienos izvietojusies līdz 367 m (Mogila Mečetna) augsta plakankalne, kuru veido dzeltenie un sarkani brūnie smilšakmeņi, kaļķakmeņi, sarkanbrūnais māls un kaolīns – baltais māls (sevišķi Pienupes baseinā), kaļķakmeņi, dolomīts, slānekļi. Atrod akmeņogles atklātās karjerās, polimetāliskās rūdas, dzelzi, vārāmo sāli, būvakmeņus. Augsne – melnzeme, tumšpelēka meža augsne. Agrāk bija meži, kas saglabājušies tikai puduriem pie upēm, stepe un meža stepe – labas ganību vietas un lieliska zeme graudaugu audzēšanai. Ledāju kušanas periodā Doņeca izrādījās par vietu, kurā izdevās saglabāties Sindas dzimtai.
49 Zemkrāču un krāču rajons. Sindas jeb Dņepras upē pirms Dņepras (1932. g.) un vēl 5 hidroelektrostaciju uzcelšanas bija divas galvenās akmens krāces: Kijevas krāces un Lejas krāces, kas traucēja kuģošanu. Lejas jeb Bērzu krāces, kurās bija salas un Leta pāļu apmetne ar tiltiem upes pāriešanai, sauca par Bērzu salu dauri ‘vārtiem jeb durvīm staigašanai iekšā, ārā un cauri’. Tas bija krāču rajons jeb krievu valodā Bērzu Porožje, bet piekrastu apvidu līdz padaurei jeb Krimas vārtiem sauca par Lejas Aizkrāci. Līdzīgi nosaukumi bija arī Kijevas krāču apvidum.
50 Nobeļa - apdzīvota vieta Austrumeiropā, kuras tuvumā atrasti protobaltu un baltu bultu plakanie uzgaļi, kuriem bija vītola lapai tuva forma. Šāda veida uzgaļi tika lietoti Leta pēcnācēju apmetnēs pirms Svīdru senkultūras sākuma, ar ko var izskaidrot šīs tehnoloģiskās tradīcijas rašanos Polijas Svīdru Velkes apmetnē, uz kuras pamata tika noteikta it bieži pieminētā Svīdru senkultūra, kuras izplatība ļauj spriest par šīs kultūras radītāju ceļojumiem tālā senatnē.