31 Joldijas jūra izveidojās Baltijas jūras ieplakā Baltijas Ledus ezera ledus kušanas rezultātā, nosaukta pēc gliemenes Portlandia arctica agrākā nosaukuma Yoldia arctica. Iedalīta divās stadijās: pirmajā stadijā ledus linze vēl nebija izkususi, bet ieplakas malās veidojās plaši līči, ko sauc par Joldijas jūras pirmo jeb minimālo transgresiju (12500. - 10000. g. p. m. ē.). Otrajā stadijā ledus linze bija izkususi un jūras ūdeņi pārpludināja plašu apkārtni, ko sauc par Litorinas jūras otro jeb maksimālo transgresiju (10000. - 8500. g. p. m. ē.). Šīs fāzes ir pieņemts saukt attiecīgi par Joldija I un Joldija II. Pirmās fāzes beigās sākās tā sauktais mazais ledus laikmets, kad ziemas ieilga un ūdeņi aizsala. Tāpēc uzskats, ka pirmie iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā ieceļoja 9. g. tk p. m. ē. ir jāuzskata par kļūdainu, jo tas bija Joldijas jūras maksimālās transgresijas periods, citiem vārdiem - neiedomājami milzīgi plūdi, kad, piemēram, Lielupe pie Bauskas bija 900 m plata, tagadējais Rīgas jūras līcis iestiepās sauszemē līdz Jelgavai. Tātad viņi varēja ienākt tika un vienīgi līdz 12500. g. p. m. ē., ko apstiprina radiokarbona mērījumi Tulznu apmetnē pie Polockas Daugavas labajā krastā un Ilūkstes augstienē.
32 Arenburgas senkultūra – Madlēnas senkultūras apmetne, kurā bija no morēnās atrastajām krama lauskām un oļiem izkalti Svīdru senkultūras tipa uzgaļi, sīki kasīkļi un tā sauktās mikrolitu plāksnītes, kuras lietoja par asmeņiem kaula sirpjos un cirvjos, bet kaula un raga senlietu daudzums bija samazinājies. Tāpēc tika izdarīti mēģinājumi izdalīt atsevišķu Arenburgas senkultūru, kas tika noraidīti. Līdzīgā kārtā Federmesserē tika atrastas oļu un krama lausku senlietas, sevišķi daudz atrada sīkus, labi noasinātus krama nazīšus (mikrolitus). Atkal bija mēģinājumi izdalīt Federmesseres senkultūru, bet tika noraidīti.
33 Grupas ir jāsaprot kā ģeogrāfiski diferencētu sinhronu apmetņu izvietojums, nevis kā vienas dzimtas vienas paaudzes apmetnes, turklāt vārdu sinhrons arheologi lieto, lai apzīmētu aptuveni viena radiokarbona mērījumu laiku pielaides ± 250 (kopā 500) g. robežās.
34 Viešās – latgaļu senvārds viedās ‘gudrās, zinošās, paredzēt spējīgās’, no kā Latas svētvietu kalpotāju nosaukums latgaļu valodā bija Latas viešās mātes un no tā etnonīms latvieši.
35 Ragana – baltu ciltīs Māšu kulta priesteriene, druīde, zinātniece, “valdītāja pār cilts prātiem”, kulta rituālu vadītāja, pareģe, lādētāja, ārste. Vārds nācis no regēti ‘saskatīt, paredzēt, nojaust’, kālab citā vietās Raganas sauca par Paraganēm Pareģonēm, Paredzētājām. Raganas, tāpat kā Krīvi – vīriešu kārtas priesteri, druīdi, bija kristiešu fanātiķu lielākās pretinieces, kālab jaunāko laiku (pēc kristietības ieviešanas) pasakās un teikās Raganām tika piedēvēts visāds ļaunums, kaut gan senlaikos Raganas bija cilts augstākā inteliģence. Kā jau minēju ievadā, viņas pārzināja, vāca un nodeva no paaudzes paaudzē ne tikai kulta lietas, bet arī zināšanas astronomijā, ģeogrāfijā, botānikā, zooloģijā, zooloģijā, filozofijā, vēsturē kā tautas skolotājas, kas zināšanas nodeva tikai kādai no savām mazmeitām vai mazdēliem, kuri kļuva par nākamajiem priesteriem un priesterienēm. Viņas bija specializējušās pa nozarēm. Kultūras, morāles, ētikas, vēstures, folkloras, nacionālās pašapziņas jautājumu pārzinātājas un audzinātājas mācījās no bērnības līdz 35 gadu vecumam, kad viņām atļāva sākt patstāvīgu darbību un saukties par 'Tā, kas valda par tautas prātiem". Citas bija mediķes, vēl citas - kalendāra un Visuma lietu zinātājas. Katras vecākās raganas (labāk teikt priesterienes) uzdevums bija izaudzināt jauno zinātnieku maiņu. Šos topošos zinātniekus, kas pielīdzināmi mūsdienu studentiem, sauca attiecīgi par vaidelotēm un vaidelošiem. Šīs kārtas vīriešus dēvēja par raganis jeb burvis, citviet par druīds. To zinot, ir briesmīgi apzināties, kādas slepkavības izdarīja Romas kristieši.
36 Cīši čāņši – latgaļu valodā ‘ļoti skaļi, trokšņaini’.
37 Čāngals – ar vālītēm sitams sens mūzikas instruments, kas sastāvēja no līstes (zveņģeles) jeb gala un aukliņās iekārtām un speciāli izgatavotām keramikas krūkām. Vēlāk krūkas aizvietoja ar metāla gongiem. Kā krūkas, tā arī gongi izdeva diferencētas, ar 6 - 8 toņkārtām atšķirīgas skaņas. Diemžēl čāngals ir aizmirsts, kaut gan iederētos pat mūsdienīgā simfoniskajā, estrādes orķestrī vai tautas mūzikas ansamblī. Šī instrumenta dēļ kurši un zemgaļi sauca latgaļus par čāngaļiem, bet savus pretiniekus latgaļi apsaukāja par čiukšiem ‘klusajiem”. Abi vārdi ir skaņu atdarinājumi.
38 Čivkši – latgaļu valodā ‘čukstus, klusi, liegi’.
39 Alerods – siltā starpfāze belingā, kad aktīvi veidojās mūsdienu flora un fauna, sākās cilvēku apmetņu skaita palielināšanās Baltijā.
40 Sēļi – etnonīms, Pārdaugavas (Daugavas kreisā krasta, vēlāk arī labā krasta) Ilūkstes apriņķa Dvietes apmetnē izveidojusies baltu (latviešu) cilts. Vārds ir cēlies no Dvietes upītes deltas augšējās terases epipaleolita apmetnes, kura atradās vietā, ko raksturo ide *selos ‘ezers, purvs, slapja vieta’ jeb " ‘ezeriem un purviem bagāta apvidus iedzīvotājs’. “Pēc cita uzskata (Blese) vārds sēļi saistāms ar apvidus vārdu sel(i)s ‘(mazs) plosts’" (198). Kā vienā tā otrā skaidrojumā izteiktās nozīmes atbilst tā laika videi: no ezeru un purvu ieskautās augstienes varēja izkļūt tikai plostā. Joldijas I periodā bija notikušas vairākas Latgales ezeru transgresijas, krastu nobrukumi un noskalojumi, kas arī izskaidro, kālab Dvietē palika tikai viena ģimene un viena mītne. Vēl tagad šai augstienei visapkārt ir daudz ezeru un dzērveņu tīreļu. Šo novadu un citus Pārdaugavas novadus līdz zemgaļu novadiem vēl tagad sauc par Sēliju.