142 Skandza “Skanīgā laimes sala” - tagadējās Zviedrijas dienvidu gals, kurš bija savienots caur Dāniju kā vienotā Eiropas kontinenta sastāvdaļa, bet Joldijas I transgresijas laikā tika atdalīts no kontinenta kā sala, jo Joldijas jūras ledus kušanas ūdeņi izrāvās uz Ziemeļa jūru cauri Zviedrijas dienvidu gala zemienei. Tādējādi pirmie ieceļotāji izrādījās iesprostoti šajā salā kopā ar zvēriem, turklāt Skandzas klimats vienmēr ir bijis un ir siltāks par klimatu Skandināvijas pussalas vidienē, bet tagadējās Dānijas teritorijā kāda ledus mēle saglabājās ilgāk, kādēļ tiešām varēja nokļūt Lielbritānijas un Īrijas salā ar sausām kājām, kamēr Skandzai apkārt jau viļņojās no kūstošajiem ledus gabaliem barotās Joldijas jūras piemalas ūdeņi, bet vidus ieplakā arvien vēl gulēja milzīgs ledus blāķis, ļoti lēni kusdams.
143 Fenoskandija - tā tiek dēvēta Ziemeļa meitu valstība, tagadējās Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Karēlijas un tām tuvo jūras salu teritorijas. Epipaleolitā un mezolita sākumā Fenoskandijā ir jāizdala trīs teritorijas: ledāju apsēstais ziemeļa un Dānijas gals, Skandzas sala, kura drīzāk iederējās Rieteņa galā, nekā Fenoskandijā, Bārenca jūras rieteņa gala un Norvēģijas jūras piekrastes teritorijas, kuras no ledājiem visai agri atbrīvoja siltā Golfa straume, kas pasaules plūdu laikā (14. - 12. g tk p. m. ē.) sāka apskalot ar ekvatora tuvumā sasilušās okeāna siltās upes ūdeņiem Eiropas rieteņa piekrastes, kālab arī Ziemeļa jūras salās vienmēr ir siltāks klimats.
144 Transgresija (latīņu transgressio ‘pārliešana pāri malām’) – sauszemes applūšana ar jūras ūdeni, kas notiek ledāju kušanas un zemes tektonisko svārstību dēļ. Apskatāmajā laikā tika piedzīvotas četras okeāniskās un jūru transgresijas tagadējās Baltijas jūras reģionā (pasaules plūdi, Joldijas I, Rapakivi un Joldijas II), kam sekoja turpmāko Baltijas jūras tapšanas fāžu transgresijas, kas nebija tik ievērojamas.
144 Eiri - Īrijas salas seno iedzīvotāju pašu nosaukums. Īru vārds varēja rasties no *er- 'vaļīgs, irdens’, no kā art 'vagot, irdināt zemi (ar arklu kapli) jeb ūdeni (braukt laivā, kuģī)', baltu irt ‘airēt’, arī ‘sēt, apsēt', prūšu artves 'sirojuma brauciens pāri ūdeņiem', no kā kuršu artava 'sirojuma dalībniekam pienākošās mantas daļa'.
145 Substrāts (lat. substratum ‘pamats kaut kam’) - 1) vispārīgi: daudzveidīgu parādību kopējais, vispārīgais vai līdzības pamats; 2) valodniecībā (lingvistikā): vietējo iedzīvotāju valoda, ko izstūmušas ienācēju valodas, bet kas ienācēju valodu ietekmējusi tā, ka jauktajā pamata tautas un ienācēju kopīgajā valodā ir saglabājies vietējo iedzīvotāju valodas pamats (substrāts); 3) antropoloģijā (mācībā par cilvēku rasu un tautu fiziskajiem tipiem un izcelšanos): pamata jeb kādas senās vienas radniecīgas izcelsmes tautas, teiksim, baltu, fiziskā tipa pazīmju (galvaskausa formas un izmēru, ādas un sejas krāsas, auguma u. t. t.) kopums, kas pārgājis ienācēju tautā kā dominējoša etniskā pazīme, šo ienācēju fiziskā tipa pazīmju kopuma dominējošā iezīme. Kā gan tas nācās, ka baltu antropoloģiskā tipa iezīmes nekļuva dominējošas jaunās tautās, neviens nav mēģinājis noskaidrot. Visi iespējams, ka vaina būs bijusi brāļmāsu izcelsmē. Protams, ir tautas, piemēram, lielkrievi, igauņi, vepsi, ingri, kūri, dienvidsomi, kuros dominē baltu iezīmes.
146 Mersina (Mersin) - Turcijas dienvidu ostas pilsēta Vidusjūras Mersinas līča krastā, Ičelas īla (apgabala) centrs Konjas līdzenumā, kuru uzskata par Nēsas dzimtas hetu pirmdzimteni.
147 Bogazkeja (Bogazköy) - tagad pilsēta Anatolijas pussalas (Turcija) ziemeļa galā, hetu konfederatīvās valsts Hattijas pilsētas Hatussasas vietā, kura 17. - 12. gs p. m. ē. bija Hattijas galvaspilsēta un kuru dibināja Anitu (latosu 'sindu izcelsmes hetu') tautas hetu ķēniņi.
148 Anita - hetu sievietes vārds ar nolieguma izteiksmi, t. i., apstiprinājumu kaut kam, jo hetu *a ir nolieguma partikula jeb pretarguments kā latviešu ‘ne‘: ne šis, ne tas, nevar nenoliegt u. t. t., bet hetu *natā, *netā jeb *nitā ‘nedz A, nedz B; vēl nē; vairāk nē; nekad nē’ un tml., kam atbilst teikuma vai vārda nolieguma partikulas: ide *itā ‘nekā, nekas, ne tas, ne šī u. t. t. ’, ide *ī- ‘ne, nē’, gotu *un ‘nē’; tātad ‘tā, kas apstiprina, kas apliecina’, t. i., Pareģone, Ragana, kas būs arī patiesāk, jo par Anitām sauca latosu cilšu Māšu Latas un Anitas tempļa priesterienes Hatussasā.
149 Demokrātija - grieķu valodas cilmes termins, kurā demos ‘tauta’, kratus ‘pārvalde’. Taču kopš šī vārda rašanās laikiem tā būtība tika izkropļota, jo kāda demokrātija var būt tādā valstī, kurā pastāv vergturība (Grieķija, Roma).
150 Konstitūcija - pēc pastāvošā uzskata latīņu vārda constitutio ‘noteikšana, uzbūve’ nozīmju paplašinājums, demokrātiskas valsts uzbūves, valsts likumdošanas, pārvaldes, valsts institūciju un pilsoņu tiesību pamata likumu krājums; pamatā hetu *kank - ‘karāties, atkarāties, būt pakļautam kaut kam’, ide *konk- ‘kopus, virs, augšpus, augšā lejā šūpoties; liels, spēcīgs vilkmes zirgs’, ide *kenk- ‘kādu sakacināt, saraudināt, aizvainot’, ide *kank- ‘sist, brēcināt, sodīt par kaut ko’, sīriešu kākate ‘būt izslāpušam pēc ūdens vai kā cita’, latgaļu kankāns ‘kas liels, augsts, smags un mīksts; ‘vājš, panīcis, liela auguma cilvēks, kas iet klibodams’; ‘vājš liels zirgs’; ‘vājš un izkāmējis suns; ‘vājš, salīcis cilvēks, kas staigā kankaros’, kas nav nejaušas nozīmes, bet gan vērojumi vairāku tūkstošu gadu garumā cilvēku sabiedrībā un savstarpējās attiecībā un kas ietverti šajā kopējā vārdā, kurš it kā savelk šīs nozīmes kopā un dod tām atrisinājumu likuma formā.