Svīdru senkultūra

Svīdru senkultūra (12. - 9. g. tk. p. m. ē.) tika izdalīta  un nosaukta pēc SvīdruVelkes apmetnes Polijā 20. gs sākumā m. ē. Apmetnes atrastas gandrīz visā Ziemeļa un Centrālajā Eiropā, jo sevišķi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, u. c. vietās.

Galvenās pazīmes:

z      bultu lauru jeb vītola lapas formas krama uzgaļi ar kātiņu vai bedrīti stiprināšanai;

z      gluži vai standartizēti precīzas formas griežņi;

z      kasīkļi un lieli dūres cirvji ar satveršanas daļu;

z      divu laukumu nukleji;

z      ziemeļbriežu kauli;

z      apmetnes upju un ezeru terašu smilšainās kāpās;

z      nelieli mājokļi ar pavārdiem.