3. Jaunākās atziņas
Tagadējā Zviedrijā "nozīmīgākās zviedru ciltis bija gēti un sveji. Gotlandes vārdu pazina jau senie kurši. Salas nosaukums - Gotlande, domājams, cēlies no ģermāņu cilts − gētu nosaukums, kas senatnē apdzīvoja Zviedrijas dienviddaļu. Iespējams, ka pārapdzīvotības dēļ gotlandieši sāka meklēt jaunas zemes un ap 500. g. m. ē. parādījās arī Austrumbaltijā" (586).
Taču ne jau pārapdzīvotības dēļ gotlandieši devās svešumā pāri Baltijas jūrai, bet gan tādēļ, ka Skandināvijā ir maz aramās zemes, turklāt ap minēto gadu Skandināvijā sākās straujš zemkopības un piemājas lopkopības uzplaukums, attīstījās dzimtu kopienu privātais īpašums uz zemi un ganībām, bet jaunāko brāļu ģimenes nevēlējās kļūt par vecāko brāļu kalpiem, kālab sākās izceļojumi un tā sauktā vīkingu kustība (2.18. ps). Tātad gētu izceļojumi būtībā bija vīkingu laiku pirmsākums.
Sarakstīti vēl citi minējumi. Starp kuriem bija teikts, ka viņi pārvaldījuši lielas platības Eiropā, ka viņu ķēniņam kurši maksājuši nodevas. Par to jau var lasīt attiecīgā literatūrā (piemēram, 586).