Turpinājums2. Mazā Rata Ceturtais Spieķis
“Vecākais Ritošais Rats griezās no augšas uz leju un no lejas uz augšu... līdz Dīglis Pirmajā Mātē aizpildīja visu Visuma telpu, kurā atrodas mūsu Lielais Ritošais Rats. Tad sākās cīņa starp radītājiem un ārdītājiem; sēkla dzima un arvien vēl tika kaisīta Telpā.. Ņem vērā to, ja vēlies izprast savu Lielo un Mazo Ritošo Ratu, kura Ceturtais Spieķis ir mūsu Māte Zeme...
Vecākie Lielie un Mazie Ritošie Rati tad bija jau ritējuši vienu mūžību un vēl vienu mūžības pusi pa ceturto taku, kad parādījās Mūsu Lielais un Mazais Ritošais Rats ar mūsu Māti Zemi. To tu sapratīsi, kad sasniegsi zināšanu ceturtā augļa ceturto taku” - teica ariešu skolotājs Riši savam audzēknim Lanam (48).
Par Lielo Ritošo Ratu sauca mūsu Piena ceļa Galaktiku, par Mazo Ritošo Ratu - Saules sistēmu, par Mazā Ritošā Rata Ceturto Spieķi - mūsu planētu Zemi.
Vēdu tradīcijās par mūžību uzskata Brahmas jeb brammaņu - seno akmens kalendāru pārzinātāju gadu, kas pēc dažu zinātnieku aprēķina ir izsakāms ar periodisku decimālo daļskaitli, kura veselo skaitļu daļa ir rakstāma ar 16 deviņniekiem, bet Mazais Ritošais Rats (Saules sistēma) 1979. gadā bija nodzīvojis tikai 1/7 no Brahmas gada, tā kā Vēdu izpratnē līdz “pasaules galam” vēl ļoti ilgi būs jāgaida.
Mēs tagad daudz ko esam uzzinājuši par saviem Ritošajiem ratiem un ceturto spieķi - mūsu māti Zemi. Mēs zinām tās vecumu, zinām, kādus ģeoloģiskos laikmetus Zeme ir pārdzīvojusi, zinām arī to, ka cilvēki radās 300 tk g. pirms mūsu ēras - Zemes ģeoloģiskās vēstures Kvartāra perioda vidū, kaut gan Āfrikā, vulkāniskajos iežos tika atrasts 6 ml g. vecs cilvēka skelets, kālab daļa zinātnieku uzskata Āfriku par cilvēku rašanās vietu, iespējams, pat par Mu laikmeta sākuma vietu. Taču balto cilvēku rašanās vieta bija Āzija, kur cilvēku atstātie pieminekļi tika datēti ar 48 tk g. tālu pagātni, kas sakrīt ar Kvartāra periodu Zemes ģeoloģiskajā vēsturē. Tātad Zemes pirmās un senās baltu civilizācijas sākumu varam meklēt Kvartārā, kas ne jau velti tiek dēvēts par antropogēnu (gr. antrōphos ‘cilvēks’ + gr. gēnos ‘dzimšana, dzīvošana’). Tāpēc nebūtu lielas jēgas iedziļināties pagātnes dzīlēs dziļāk par 100 tk gadiem.
Kvartāra periods ietver trīs nodaļas jeb slāņojumus, kuriem ir nevienāda ilguma veidošanās nodaļas:
pliocēns (1,7 - 0,75 mlj g. p. m. ē.),
pleistocēns (750 - 11 tk g. p. m. ē.), kur atrastas cilvēku darbības pēdas,
halocēns (10 tk g. p. m. ē.. - mūsdienas).
Pleistocēna nodaļu iedala 3 apakšnodaļas:
apakšējā (750 - 300 tk g. p. m. ē.),
vidējā (300 - 100 tk g. p. m. ē.),
augšējā (100 - 11 tk g. p. m. ē.).
"Un bija tā, ka Zemi pilnībā vai daļēji klāja ledāji, ka kontinenti tika bīdīti un pārbīdīti. Tātad baltajiem cilvēkiem, sākot vizināšanos Mazā Ritošā Rata Ceturtajā Spieķī jeb ierodoties uz mūsu māmuļas Zemes, nācās cīnīties par savu izdzīvošanu sasalumā, kālab Zemes civilizācijas aizvēsture ir jāmeklē Virma ledus laikmeta 3. fāzē, kā tika nosaukts Kvartāra pēdējais Alpu apledojums, kas pazīstams arī ar Valdaja, Vislas, Viskonsinas un Baltijas (Skandināvijas) apledojumu nosaukumu, kaut gan skāra visu Eiropu, Ziemeļameriku, Āziju, Āfrikas ziemeļa daļu, pat Austrāliju, visus kalnus. Tas sakrīt arī ar saglabāto teiku lausku motīviem, turklāt tikai protobalti ir pratušu pašsaglabāties un radīt mūsdienu civilizācijas iedīgļus, jo nekāda cita balto cilvēku sabiedrība, kas pastāvējusi pirms tam, nav pratusi pašsaglabāties. Taču teikās tika minētas trīs dažādas vietas, kurās esot apmetušies no Visuma tālēm ieceļojušie cilvēki" (M. Zonenberga), bet arheoloģisku apliecinājumu tam ir pavisam maz.