WB01617_.gif (238 bytes) 2.18. ps

Rietenītis vizināja

Saules meitu laiviņā;

Dieva dēli lūkojās,

Māras kokā sēdēdami.

2.17. pastāsts

Rieteņa gala ciltis

Kad runājam par Eiropu, būtu derīgi atcerēties, ka pelasgu Dodonas valsts pirmais valdnieks bija Zevs, ne jau tas Zevs, kas kļuva par sengrieķu dievu, bet pelasgu ķēniņš Zevs, kas neesot vis miris, kā par viņu runāja Mikēnās, bet esot nācis no Tēbām Ēģiptē, kur tas bijis tuvs hetu izcelsmes faraona radinieks pēc sievas pelasgietes. Tā nu viņš pēc ilgiem klejojumiem atgriezās Dodonā, kā sauca novadu tagadējās Bulgārijas dienvidaustreņa pusē, kur nodibināja lielu pelasgu valsti Dodonu. Viņa vienīgā meita bija Eiropa (*ei- 'ola' + *opa- 'tētiņš', t. i., 'tētiņa auklētā mīļmeitiņa'), kas, būdama skaista Ragana, kļuva pat troņa mantinieci Dodonā, kālab Dodonu pārdēvēja par Eiropu.

Eiropas jeb Dodonas centrs atradās kaut kur Marmora jūras ziemeļrieteņa piekrastē, Māriņas (Maricas) upes baseinā, tās austreņa kaimiņu valsts bija Poseidonijas pavalsts Troja.

Skaisto Eiropu nolaupīja jūras pirāta Zeva rokaspuiši, aizveda uz savu cietoksni augstu Gibraltāra klintīs, no kā radās Gibraltāra Eiropas pilsētas un Eiropas kontinenta nosaukums, bet laupītāju vadonis , kas sevi dēvēja par Zevu un vēlāk kļuva par sengrieķu dievu, uzcēla jaunu cietoksni vietā, kur tagad ir Konstantinopoles pilsēta, Eiropas pilsētu nodedzinādams un nolīdzinādams līdz ar zemi.

Tātad aizvēsturiskajos laikos baltu ciltis vēl nepazina Eiropas kontinenta jēdzienu. Tāpēc būs taisnīgi nosaukt zemes pret rieteni no Vācas gala, Umbrijas un Rēnas (Reinas) upes par Rieteņa galu, tur dzīvojušās baltu ciltis par Rieteņa gala ciltīm, jo viņu etnonīmi nav zināmi. Tikai to varam teikt, ka viņi cēlušies no svīdriem tāpat kā latvieši, zviedri un vācas gala ciltis.

Parasti tos dēvēja par galliem ('gaiļiem') un ķeltiem, jo tā sauca Romas impērijas kolonijas iedzīvotājus, neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, bet tas arī neatbilda vēsturiskai patiesībai, jo nevar taču kādu tautas grupu dēvēt tās karavīru izmantoto ieroču ķeltu vai bruņu cepurēm piesprausto gaiļa spalvu vārdā. Tātad turpmāk lietosim nosaukumus Rieteņa gals un Rieteņa gala ciltis.

Kuru sadaļu lasīsim?

WB01617_.gif (238 bytes) 1. Rieteņa gala atklāšana

WB01617_.gif (238 bytes) 2. Senkultūras

WB01617_.gif (238 bytes) 3. Totēmisko dzimtu etniski teritoriālās pazares

WB01617_.gif (238 bytes) 4. Lopkopības un zemkopības kopienas

WB01617_.gif (238 bytes) 5. Pāļu būves

WB01617_.gif (238 bytes) 6. Apbedīšanas tradīcijas

WB01617_.gif (238 bytes) 7. Rieteņa gala cilšu kultūras uzplaukums

WB01617_.gif (238 bytes) 8. Ibēri

WB01617_.gif (238 bytes) 9. Rieteņa gala apdzīvotība romiešu ekspansijas sākumā