Priekšvārds

Mantotais pienākums

Izvilkumi no M.M.Zonenbergas vēstulēm

==========================================================

  Sava aizvēsture un vēsture ir visām tautām, arī izzudušajām. Vienai tā ir labi izpētīta un uzrakstīta, citai - atstāta novārtā. Baltu un ariešu tautu izcelsmes un vissenāko piedzīvojumu aizvēsture, kuru kādreiz cītīgi glabāja "tās (tie), kas valdīja par tautas prātiem", nododot zināšanas no paaudzes paaudzei, ir gandrīz zudusi reizē ar zinātājiem, kas tika sadedzināti sārtos ar kristīto mūku rokām…

Sensenos laikos Eiropā un Āzijā dzīvoja plaši izkaisījušās baltu tautas, kas veidoja pirmo mednieku, arāju un lopu kopēju civilizāciju pēc apledojuma no izdzīvojušajām pirmsledus laikmeta ciltīm. To iznīcināja svešās tautas, radīdamas impērijas, sajaukdamas cilvēkus un ar varītēm radīdamas jaunas, jauktas tautas, kas tagad dzīvo kādreizējos baltu tautu novados. Šo jauno tautu vadoņi nav ieinteresēti ielūkoties pagātnē pirms pašu nākšanas pasaulē un pētīt savu kādreizējo ienaidnieku izvaroto meitu tautu aizvēsturi. Imperatori darīja visu, lai baltu civilizācijas paliekas, kuras ir pieņemts saukt par relikta tautām, aizmirst savu izcelsmi, varenību, aizvēsturi. Tāpēc baltu civilizācijas aizvēsture netiek pētīta. Ja mēs, kas esam viena no vecākajām un mazāk sajauktajās baltu senajām tautām, to nedarīsim, pakļaudamies impēriju ietekmei, tad nav cerību, ka kādreiz tas tiks izdarīts, ar laiku viss par šo civilizāciju tiks aizmists pavisam un uz visiem laikiem.

Apzināti aizmirstībai atdotās Baltu civilizācijas aizvēstures pētījumi būs grūti. Tie, kas sevi uzskata par īstajiem vēstures zinātājiem, ir padevušies svešo impēriju uzspiestajiem meliem. Viņi radīs visādus šķēršļus, lai apklusinātu patiesības balsi. Par to dabūju pārliecināties savā jaunībā, kad aizrāvos ar šiem pētījumiem. Tāpēc senču aizvēstures stāsti būs jāpierāda pilnīgi no jauna. Kas to darīs, ja ne tie, kam pēc senču tradīcijas ir jāpārmanto vissvētākais pienākums “valdīt par tautas prātiem”, kā mūsu senči sauca zinātniekus, kas kopš bērnības studēja savu senču aizvēsturi un skaidroja to tautai, uzturēdami baltiem piemītošo garu, miermīlību, pašapziņu, darba mīlestību, savdabību, ar ko balti, kas pieder pie māšu ciltīm, atšķīrās no karojošo tēvu ciltīm, kuras radās vardarbīgi ar despotisku vadoņu pūlēm. Tie nebija brīvas gribas cilvēki, jo šo “valdīšanu” viņi saņēma kā mantotu pienākumu no paaudzes paaudzē. Nezinu, vai tas tā bija visās ciltīs, bet mūsu ciltīs šo pienākumu mantoja zem Vērša zodiaka zīmes dzimušie mazbērni.

Tā kā esmu nākusi no “valdītājas” ģimenes kā vienīgā Vērsī dzimusī mazmeita, tad es sāku vākt jebkuras mutiskas un rakstītas ziņas par baltu aizvēsturi, tikko iemācījos rakstīt un lasīt, vācu arī izrakstus no seniem rakstiem, arhaialogu un antropologu pētījumiem.

Tolaik Dobes novadā mana vecmāmiņa Ozolu Made bija nodibinājusi nelielu jauniešu pulciņu, kuru agrāk sauktu par vaidelošiem jeb vecākās raganas audzēkņiem. Viens no knašākajiem vācējiem bija Lerhis Puškaitis. Bija daudzi jaunie skolotāji, pat vācu luterāņu mācītāji, nākamo atmodas darbinieku vecāki brāļi Viperti. Man bija iespēja klausīties aizvēstures stāstus no pēdējās zemgaļu un kuršu "tās, kas valda par tautas prātiem" un pierakstīt tos. Tā bija mana vecmāmiņa, Džūkstes un Dobes Zilā Kalna vecākā Ragana Made Ozola.

Man pēc senču paražas būtu vajadzējis uzņemties šo svēto pienākumu pēc Mades. Taču laiki bija izmainījušies tā, ka es nepaguvu pārņemt viņas zināšanas. Tā senču gudrība maz pamazām aizgāja līdzi kapā un izzuda no tautas atmiņas.

Mans laiks un mūžs ir aizskrējuši, strādājot un audzinot savas trīs meitas un četrus dēlus, mācot kungu bērniem latviešu, lībiešu un vācu valodas, vēsturi kungu garā, kas ne vienmēr atbilda pārliecībai un patiesībai, bet nu jau mūža vakars ir klāt. Tāpēc Tev ir jāturpina un jānoved līdz galam šis darbs...

Saglabājušas Piezīmes un Vēstules nododu Tev mantojumā.

Tev ir jāzina, ka mūsu senčiem bija tāda paraža, ka trīs paaudzes mātes, trīs paaudzes tēvi “valdīja pār cilvēku prātiem” - glabāja tautas viešumu jeb zināšanu pūru un nodeva bērniem, mazbērniem, tautai. Mūsu ciltīs par “valdītājiem” sagatavoja mazbērnus, kas ieņemti Lauvas zīmē un nākuši pasaulē Vērša zīmē. Tādiem cilvēkiem piemita Lauvas zīmes uguns un vētras, Vērša zīmes zeme un ūdens neatlaidība un rāmums rīcībā un darbā. Mana vecvecmāmiņa Ozolu Made arī bija Viešā māte jeb Ragana otrajā mazmeitu paaudzē. Tā kā es biju vienīgā mazmeita, kas piedzima Vērša zīmē, tad pēc senču tikuma man vajadzēja būt pēdējai Viešajai mātei, kurai viešuma glabāšana būtu jānodod mazdēlam, kas dzimis Vērša zīmē, jo 1936.gadā sākās Tēvu laiks, kurš pēc šīs paražas Tev arī būtu jāiesāk kā vienīgajam manam mazdēlam, kas dzimis Vērša zīmē, vai tu to gribi vai negribi, bet pēc tam jānodod turpināt Tavam mazdēlam, kas arī piedzims Vērša zīmē (Tu pieredzēsi, ka tā ir kāda dabas likumība), bet mazdēla mazdēlam atkal jānodod savai Vērša zīmē dzimušajai mazmeitai. Tā nu tas notika un tā tam vajadzētu būt arī turpmāk Es nezinu, kāpēc viņi tā piedzimst. Taču tas notiek ritmā, kas apslēpts mātes klēpī un skaitlī seši. Šis skaitlis ir pamatā arī Saules un zvaigžņu ritmiem, kādai apslēptai enerģijai, kuru vecmāmiņa Made sauca par Pasaules Saprātu.

Ozolu Made nepaguva savu viešumu (zināšanas) nodot man. Man tās būtu jānodod Tev, bet Tu vēl esi nesaprātīgs bērns, kālab man neatliek nekas cits, kā rakstīt tev vēstules, kuras Tu saņemsi no manas vecākās meitas Martas savā trīsdesmitajā Dzimšanas dienā, kad Tev vajadzētu patstāvīgi uzņemties Pienākumu valdīt pār cilvēku prātiem. Tad manis vairs nebūs. Tev nebūs vairs kam padoma lūgt...

Esi gatavs cīnīties pret cilvēku muļķību un lētticību, kas tik dziļi nu ir sakņojusies tautā. Būs skandāli. Lai! Tie piesaistīs vairāk lasītāju, tālab darbosies Tavā labā…

Tas arī būs Tavs no senčiem Mantotais Pienākums… Tas Tev ir jāuzņemas, neatkarīgi no paša gribas – tāds ir senču likums. Gatavojies tā izpildei...

  Jaunpils - Biksti 1909.-1938. g.